Pāriet uz saturu

Majakovskij (tvaikonis)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tvaikonis "Majakovskij")
Šis raksts ir par tvaikoni. Par padomju dzejnieku, dramaturgu, kinorežisoru un mākslinieku skatīt rakstu Vladimirs Majakovskis.
Tvaikoņa "Majakovskij" nogrimšana
Piemiņas plāksne veltīta tvaikoņa "Majakovskij" bojāejai pie Akmens tilta
Majakovskij (tvaikonis) (Latvija)
Majakovskij (tvaikonis)
Majakovskij (tvaikonis)
Majakovskij (tvaikonis) (Rīga)
Majakovskij (tvaikonis)
Majakovskij (tvaikonis)
Atrašanās vieta Latvijā un Rīgā
Datums 1950. gada 13. augusts
Norises vieta Valsts karogs: Latvijas PSR Daugava, Rīga, Latvijas PSR
Koordinātas 56°56′40″N 24°06′03″E / 56.94444°N 24.10083°E / 56.94444; 24.10083Koordinātas: 56°56′40″N 24°06′03″E / 56.94444°N 24.10083°E / 56.94444; 24.10083
Mirušie 147
Iemesls Kuģis pārslogots

"Majakovskij" bija neliels pasažieru tvaikonis, kas 1950. gada 13. augustā ap pulksten 12:00 nogrima Daugavā, Rīgas centrā. Tvaikonis bija nosaukts padomju dzejnieka, dramaturga un mākslinieka Vladimira Majakovska vārdā.

Nogrimšanu izraisīja kuģa pārslodze. Kuģa ietilpība bija 150 cilvēki, bet katastrofas laikā uz tvaikoņa atradās 421 cilvēks.[1] "Majakovskij" nogrima Daugavā, 15 metrus no vietas, kur mūsdienās atrodas Akmens tilts. Bojā gāja 147 cilvēki, tostarp 48 bērni. Tas bija lielākais nelaimes gadījums Padomju Latvijas vēsturē. Pēc okupācijas Latvija bija kļuvusi par Padomju Savienības republiku. Pie varas Padomju Savienībā bija Josifs Staļins, tāpēc ziņas par katastrofu valsts kontrolētajā presē netika publicētas. 2011. gada 19. augustā, gandrīz 20 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas, pie Akmens tilta upuru piemiņai tika uzstādīta piemiņas plāksne.[2]

13. augustā ap pusdienlaiku kuģis atgriezās no rīta (pirmā) brauciena uz Mežaparku. Kuģis bija reklamēts laikrakstos, un, gaidot upes ceļojumu, pulcējās liels cilvēku skaits.[3] Nesagaidot pasažieru izkāpšanu, cilvēki, kas gaidīja piestātnē, jau sāka kāpt kuģī. Rezultātā, pārsniedzot maksimālo slodzi, tvaikonis iegrima ūdenī līdz pat iluminatoriem un sāka šūpoties. Katastrofas brīdī uz klāja atradās 350 cilvēki.[4] Mēģinot aizbēgt, pasažieri sāka lēkt no grimstošā kuģa uz krastu vai ūdenī. Kuģa apkalpe pilnībā zaudēja kontroli pār kuģi, un tas sāka lēnām attālināties no krasta. Krastmalas sienas dēļ tie, kas ielēca ūdenī, nevarēja nokļūt krastā.

Neskatoties uz aktīviem glābšanas darbiem un to, ka kuģis atradās tikai 5—6 metrus no krastmalas, gāja bojā 147 cilvēki.[3][4]

Glābšanas operācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz tuvumā esošā dzelzceļa tilta karstuma dēļ tika veikti iekārtu regulēšanas darbi, un kopā ar brigādi uz tilta atradās Rīgas sliežu ceļa distances priekšnieka vietnieks dzelzceļa tiltu atjaunošanas jautājumos Nahmans Rozenbergs. Saskaņā ar drošības prasībām, apakšā atradās motorlaiva ar glābšanas līdzekļiem. Tiklīdz strādnieki izdzirdēja kliedzienus no krastmalas un ieraudzīja cilvēkus ūdenī, Nahmans Rozenbergs un viņa komanda paķēra glābšanas līdzekļus, iekāpa laivā un devās palīgā slīkstošajiem; viņiem izdevās izvilkt apmēram 15 cilvēkus. Gaita Grūtupa grāmatā aprakstīts notikums ar 26 Maskavas Enerģētikas institūta studentiem, kuri traģēdijas brīdī atradās uz Pontonu tilta, atgriežoties ar kravas automašīnu no militāri patriotiskas nometnes. Studenti no jostām izveidoja saites un meta tās slīcējiem. Kopumā viņiem izdevās izglābt aptuveni 70 cilvēkus.[5] Rīdzinieks Kučinskis, kas bija kokmateriālu kravasmašīnas vadītājs, tobrīd brauca garām, apstājās un steidzās glābt slīkstošos. Viņam izdevās izglābt vairāk nekā 10 cilvēkus.[6]

Latvijas PSR Augstākā tiesa ierosināja krimināllietas pret 6 amatpersonām saistībā ar "Majakovskij" traģēdiju un piesprieda tām ilgus cietumsodus. Notiesāto vidū bija arī Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Arnolds Deglavs. Viņi visi tika amnestēti pēc Staļina nāves 1953. gadā.[3] Deglavs atgriezās vadībā un tika ievēlēts par Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju.

2011. gada augustā 11. novembra krastmalā notika piemiņas plāksnes atklāšana tvaikoņa "Majakovskij" 147 bojāgājušo pasažieru piemiņai.[7][8][9]

Vecais vienstāva kuģis ar nosaukumu “Vilnis” pēc Otrā pasaules kara tika pārbūvēts par izpriecu tvaikoni. Tam uzcēla klāju, pielāgoja transportam un nomainīja nosaukumu uz "Majakovskij". Kuģis bija paredzēts 150 pasažieriem.[4]

Interesanti fakti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no katastrofā izdzīvojušajiem bija topošais sērijveida slepkava Jurijs Kriņicins. Viņa vecāki noslīka, bet divpadsmit gadus vecais Kriņicins tika izglābts. Taču ilgstoša skābekļa bada dēļ tika bojātas viņa smadzenes, kas noveda pie reaktīvās psihozes. Vēlāk, 1975. gadā, Kriņicins noslepkavoja trīs cilvēkus, nošaujot tos. Bet 1975. gada 24. decembrī viņš piezvanīja slavenajam komponistam Raimondam Paulam, izteica nāves draudus un pieprasīja naudu. Kriņicinu aizturēja un nosūtīja piespiedu ārstēšanai uz psihiatrisko slimnīcu Kaļiņingradas apgabalā.[10]

  1. «Lielā nelaime». Latvijas Vēstnesis.
  2. «Piemiņas plāksne kuģa „Majakovskij” katastrofā bojāgājušajiem». rigaspieminekli.lv.
  3. 3,0 3,1 3,2 «ЧАС — Как тонул «Маяковский»». web.archive.org. 2013-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-02. Skatīts: 2024-03-28.
  4. 4,0 4,1 4,2 https://www.ustu.ru/no_cache/home/faculties/fimtem/imtemgo/?cid=7892&did=2109&sechash=fbf7dcfe. Tukšs vai neesošs |title=[novecojusi saite]
  5. Rīgā nogrimst tvaikonis Majakovskis Timenote.info
  6. «Рига, 1950 г., гибель парохода "Маяковский" - ru.spoki.lv». web.archive.org. 2016-03-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2024-03-28.
  7. «На набережной открыт мемориал в память о погибших на пароходе "Маяковский"». web.archive.org. 2014-10-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-25. Skatīts: 2024-03-28.
  8. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 28. martā.
  9. https://www.riga.lv/Templates/no_navigation.aspx?NRMODE=Published&NRORIGINALURL=%2FRU%2FPostingData%2FNews%2F2011%2F8%2Fpr_kr_plaksne_majakovskis.htm%3FWBCMODE%3DPresentationUnpublished%26Date%3D31.08.2011&NRNODEGUID={928DDF19-5E6E-4DDB-A203-FB14E7538103}&NRCACHEHINT=NoModifyGuest&WBCMODE=PresentationUnpublished&Date=31.08.2011. Tukšs vai neesošs |title=
  10. www.youtube.com. YouTube https://www.youtube.com/watch?v=ju0ntIx09Vo&ab_channel=%D0%9D%D0%A2%D0%92. Skatīts: 2024-03-28. Tukšs vai neesošs |title=

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]